Abrenes atbalss Pēc daudziem gadiem, mēs Tevi nesīsim, Tu mūžiem cieti, bet beidzot sasniedzi, Gan "pie Tālavas", gan "pī Tuolavas", Vienībā uzplaukst tā, pilnīga Latvijā. 𝄆 Mēs esam šeit Abrenē, Kas ir atkal Latgalē, Diženā latvju zemē, Līdz pašām beigām! 𝄇 Visvarenā tauta, visusvētākā, Sākotnējās dainās, vienmēr saglabājas. Mūsu gudrība, priekšteču dotā, Vēl nav mirusi, tā paliks mūžīgi. 𝄆 Mēs esam šeit Abrenē, Kas ir atkal Latgalē, Diženā latvju zemē, Līdz pašām beigām! 𝄇
L'oiseau de matin
Me réveille trop tôt.
Va-t'en, oiseau!
Laisse-moi dormir.
Il ne cesse pas sa chanson
Et le soleil est trop brillant.
J'essaie de redormir
Mais je ne peux pas.
Je ferme mes yeux
Pour bloquer la lumière du soleil,
Mais les gazouillis de l'oiseau
Entrent encore dans mes oreilles.
Tais-toi! Oh, tais-toi!
J'enterre ma tête sous mon oreiller.
Pourquoi est-ce qu'un son si innocent
Me dérange si fort.
Après un moment
Le son ne me dérange plus.
Je peux finalement redormir.
Je laisse mes rêves m'emporter.
Mais seulement pour un moment
Mon réveille-matin sonne.
Je pourrais dire « il était une fois » mais ça serait faux. Cette « fois » n'a pas encore eu lieu. Qui peut dire qu'un conte de fée ne peut pas se passer au futur? Un phrase plus correct pourrait être « il y aura une fois », mais c'est trop cliché.
Jason Ryusei était un soldat pour la Fédération Planétaire Roseblanche, ce qui gouvernait un petit nombre des planètes. Son emploi était de combattre les invasions des empires extraterrestres et les attaques des pirates de l'espace. Jason fit un soldat très respecté et il finit toujours sa
Kur Tu esi? Mana visdārgā latviete, Tu esi mans prieks! Domāju, ka ar Tevi sirdī uzlabojās dzīve, Agrāk es vienmēr biju neveiksminieks, Tagad viss ir lieliski, vai arī nav? Mēs esam nolēmuši turēties viens pie otra, Lai kādi negaisi mums nenāktu pāri. Mana goda vārds ir uzticība tev. Bet vai Tu tā domā arī? Es biju cerējis, ka Tu esi, mana mūža mīlestība. Tāpēc nezinu, kāpēc tagad es tik ļoti šaubos. Es Tevi arvien mīlu, bet vai Tu atbildi pretī? Ja tu nekad neatbildēsi, var ir cerība? Latviešu valodas apguve, tā bija kaprīze. Nekad negaidīju, ka satikšu tādu cilvēku kā Tu. Tas bija brīnums, kad Tu kļuvi par manu. Taču vai Tu mani vispār mīli? Kas tad Tev esmu, vai esmu neredzams? Man Tevis pietrūkst jo viena Tu tāda, Es pat atdotu savu dzīvību par Tevi. Bet arvien jautāju: kur Tu esi?